Aizdevumu nemaksāšana cauri laikiem

Gūglējot par tēmu “ parādu nemaksāšana”, atveras simtiem saišu, kas saistītas ar parādu nemaksāšanas piemēriem, brīdinājumiem savlaicīgu parādu nomaksu, banku un nebanku kreditoru piemēri, kas notiek ar parādu nemaksātājiem un personām, kas nesaistās ar banku aizdevuma atmaksas problēmu gadījumā.

Swedbank izveidojusi glītu infografiku, kurā parādu nemaksātājs attēlots kā laivotājs, mēģinot izvairīties no dažādiem zemūdens akmeņiem, ko sagādā aizņēmumu nemaksāšanas upe. Uzskatāmi atzīmēti pirmie brīdinājuma signāli jau no 5. aizņēmuma atmaksas termiņa kavējuma dienas. Tie ir bankas brīdinājuma vēstules, telefona zvani, īsziņas. Ja tām neseko laivotāja atbilde, parāda sekas kļūst jau bīstamākas. Melnā krāsā iezīmētie klupšanas akmeņi ataino soda procentu pieaugumu un parādu piedzinēju darbības – hipotēkas arestu, vēršanās pret parādnieka kustamo un nekustamo mantu, aizņēmēja kontu bloķēšanu, jaunu īpašumu konfiscēšana parāda segšanai. Swedbank uzsver, ka pat īstermiņa kredītu gadījumos var tikt apķīlāts parādnieka īpašums, ja lieta tikusi nodota parādu piedziņas kompānijai.

Paverot ārvalstīs, piemēram, Austrālijā izveidotas vietnes lapu, atklājas biznesa niša, kas Latvijā vēl brīva – mazā biznesa parādnieku saraksts (vietne Creditor Watch). Vietnes izveidotājs stāsta, ka ideja apkopot rēķinu nemaksātājus mazo uzņēmumu biznesa vidē radusies viņam kā uzņēmējam, kuram pastāvīgi nācies tvert rokā parādniekus. Ideja guvusi ievērojamus panākumus jau pašā attīstības sākumā, 2010. gadā, kad banku krīzes laikā daudziem bijušas problēmas ar nemaksātājiem. Mazā biznesa īpašnieki tagad var izpētīt vietni un saņemt brīdinājumus, ja pašu vārds ir minēts sarakstā. Īpašnieks Kolins Porters (Colin Porter) stāsta, ka arī bankas interesējoties par vietnē atrodamo informāciju, lai savlaicīgi varētu atklāt iespējamos sliktos parādniekus.

„Parāds pārdošanai. Kredītu slazda sociālā vēsture” ir grāmata, ko sarakstījis Brets Viljamss (Brett Williams). Tajā pieminēts, cik traģiskas pēdas cilvēku dzīvēs var atstāt lieli parādi un to nemaksāšana. Jānomaksā ir gan privātie aizņēmumi, gan arī valstu parādi. Parādu nenomaksāšanas gadījumā valstis paceļ iekšzemes produkcijai cenas, nodokļi paaugstinās, sliktākajā gadījumā valsts vienkārši piedrukā naudu, kas, protams, ir nevēlams solis.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *