Darba samaksa

FerratumNeatņemama ražošanas procesa sastāvdaļa ir darbs, ko tāpat kā jebkuru citu ražošanas resursu ir jānopērk pietiekamā daudzumā un kvalitātē. Uzņēmēja samaksa par darbaspēka resursiem ir darba alga ar pieskaitījumiem sociālajai apdrošināšanai un citas ar darba likumiem un pārējiem normatīvajiem aktiem saistītas izmaksas.

Uzņēmēja pamata intereses neapšaubāmi ir peļņa. Darbinieka intereses – pēc iespējas lielākas algas saņemšana. Veiksmīgākā darba samaksas forma neapšaubāmi būs tā, kas abas šīs intereses apvienos.

Izmaksas dala divās daļās – materializētās izmaksas, kas jau radušās pirms ražošanas procesa – izejvielas, materiāli, degviela u.c., un dzīvās izmaksas, kas veidojas konkrētajā ražošanas procesā jeb darba samaksa. Ieņēmumi veidojas kā produkcijas apjoma un vienas vienības cenas reizinājums.

Redzams, ka pastāv interešu konflikts – lai būtu lielāka peļņa, jāpalielina ieņēmumi un jāsamazina izmaksas, tajā skaitā – darba samaksa. Kā no tā izvairīties, veidojot darba samaksas sistēmu un plānojot darba algas fondu? Nav nepareizu darba samaksu formu, bet var būt konkrētajam mērķim un situācijai nepiemērota darba samaksa.

Laika darba samaksa ir visvienkāršākā un plānošanas aprēķinos vieglāk lietojamā darba samaksas forma. Tipiskā ir mēnešalga. Laika darba samaksu var veidot arī kā stundas tarifa likmes un nostrādāto darba stundu reizinājumu.

Praksē veidojas diezgan sarežģīta un bieži vien vienkāršajam darbiniekam grūti izprotama darba samaksas sistēma. Visi cilvēki dzīvo signālu pasaulē. Vārdi, burti, žesti, nosacījumi, likumi u.c. ir signāli, kas aicina veikt vai neveikt konkrētas darbības. Šajā gadījumā darba samaksas sistēma ir uzņēmēja signāls darbiniekam par vēlamo darbību.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *